Eiropas Savienība un tirdzniecība

Eiropas Savienībā ietilpst 7% no visiem pasaules iedzīvotājiem un 25,8% no Iekšzemes kopprodukta, bet tirdzniecība ar citām valstīm sastāda 20% no visām pasaules eksporta – importa operācijām ( neskaitot tirdzniecību starp Eiropas Savienības valstīm). Tas padara Eiropas Savienību par vienu no varenākajiem spēlētājiem pasaules tirdzniecības tirgū, kā arī par lielākajiem importētājiem un eksportētājiem, lielākajiem investoriem, labākajiem, iekšzemes kopprodukta rādītājiem, lielākajiem, tiešajiem ārzemju investīciju saņēmējiem, jo mūsdienu tirdzniecība nenozīmē tikai preču pārvietošanos vajadzīgajā virzienā.

Eiropas savienības politika tirdzniecības jomā atbilst Eiropas valstu interesēm. Tirdzniecība ar citām valstīm veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas savienības valstīs. Jāatzīmē, ka tirdzniecības darījumi ir izdevīgi abām pusēm, neviena valsts nav spējīga attīstīties, ja tā ir norobežojusies no visas pasaules. Mūsdienās, aptuveni 60% no visās gatavās produkcijas Eiropā, vienalga vai tie ir izejmateriāli, sastāvdaļas vai citas preces, tiek ražoti citās valstīs vai pasaules reģionos. Tas vien jau spēcīgs arguments pret protekcionismu: Eiropa ir atkarīga importa precēm un izejvielām un tai ir vajadzīga pieeja pasaules tirgum.

Eiropas Savienība strādā, lai novērstu barjeras, kuras traucē pilnvērtīgai tirdzniecībai. Atvērtas un godīgas tirgus attiecības veicinās konkurenci un būs izdevīgas patērētājiem. Eiropas Savienība atbalsta tiesību sistēmu, kurā galveno lomu ieņem Vispasaules tirdzniecības organizācija ar tās daudzpusējiem mehānismiem. Eiropas savienība ir gatava atbalstīt progresu, piedalīties daudzpusējās tirdzniecības pārrunās. Eiropas Savienība aktīvi attīsta sadarbību ar citām valstīm atbilstoši abu valstu līgumam par tirdzniecību.

Eiropas Savienība notiek pārrunas ar daudzām valstīm, kā arī Eiropas Savienība ļoti cer uz padziļinātām attiecībām starp viņu un Amerikas savienotajām valstīm.

Par prioritāti tiek uzskatīta darbojošos līgumu realizācija. Eiropas Savienība visā pasaulē ir noslēgusi vairāk par 200, brīvās tirdzniecības, līgumiem. Šo līgumu ietvaros tiek realizēti 35% no visas pasaules tirdzniecības apjomiem.

Abpusējie līgumi skar ne tikai muitas nodevu, bet var skart arī jautājumus par valsts iepirkumiem, tiesības uz intelektuālo īpašumu, normatīvās regulēšanas caurredzamību, stabilu attīstību, pakalpojumus un investīcijas. Visi šie līdzekļi kopumā ļauj nodrošināt ekonomiskumu un paredzamu tirdzniecību.

Tirdzniecība ir viens no visefektīvākajiem attīstības stimulēšanas veidiem. Nabadzīgās valstis, pateicoties, Eiropas Savienības tirdzniecībai var saņemt peļņu no eksporta, realizēt savu nacionālo ekonomiku industrializāciju un diversifikāciju. Eiropas Savienības valstis, no labāk attīstītajām valstīm, importē vairāk lauksaimniecības produktu nekā Austrālija, Kanāda, Japāna, Jaunzēlande Un Amerikas Savienotās Valstis, visas kopā.

Starp visiem līgumiem ir jāpiemin arī līgums par ekonomisko sadarbību ar Āfriku, Karību baseina valstīm un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī citas programmas.

Tādas iniciatīvas aicina novērst “sacensības bez noteikumiem” tirdzniecības un investīciju jomā. Eiropas Savienība ir arī sava, principiāla nostāja, sakarā ar bērnu ekspluatēšanu.