Eiropas Savienība un lauksaimniecība

Eiropas Savienības lauksaimniecības politika visiem ir zināma, kā vienota lauksaimniecības politika, kur pārtikas ražošana Eiropā, iet roku rokā ar lauksaimniecības kopienu ekonomisko attīstību un ekoloģisko problēmu risināšanu (klimata maiņa, ūdens resursu pārvaldīšana, bioenerģētikas un tās daudzveidības attīstīšana).

Pirms piecdesmit gadiem akcents tika likts uz to, lai Eiropa, kura ir pārdzīvojusi ilgus kara gadus, tiktu apgādāta ar pietiekamu daudzumu pārtikas produktu. Tas iekļāva sevī subsīdijas un cenu atbalstu fermeriem. Mūsdienās šīs metodes jau ir tāla pagātne.

Mūsdienu Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt lietotājus ar visiem pārtikas produktu veidiem: putraimiem, gaļu, piena produktu izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, vīnu.

Ir svarīgi saražot Eiropas Savienībā dzīvojošiem patērētājiem pietiekamu daudzumu kvalitatīvu pārtikas produktu, dot savu ieguldījumu lauku rajonu ekonomiskajā attīstībā, atbilst augstajiem standartiem, kuri ir noteikti apkārtējās vides un dzīvnieku aizsardzībai.

Mūsdienās patērētāji ir sākuši pievērst lielāku uzmanību pārtikas produktu kvalitātei, tāpēc Eiropas Savienība ir ieviesusi labprātīgu produktu marķēšanu, kura palīdz cilvēkiem izdarīt izvēli. Marķējums norāda ģeogrāfisko izcelšanos un citus nepieciešamos datus.

Eiropas Savienības ir veikusi daudz reformu, lai atbalstītu inovācijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā. Eiropas Savienības zinātniski – pētnieciskie darbi tiecas paaugstināt ražošanu un samazināt kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piemēram, šeit varam pieminēt otrreizēju atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Joprojām turpinās fermeru atbalstīšana, tikai tagad tos izvēlās daudz rūpīgāk. Piemēram, palīdzība var tik sniegta izņēmuma gadījumos – dabas katastrofas vai masveida dzīvnieku saslimšana (epidēmija), tirgus neatbilstība, kura var apdraudēt lielus lauku ekonomikas sektorus.

Eiropas Savienības izmaksas ir atbalsts fermeru ienākumiem, tie ir paredzēti lauku iedzīvotāju adekvāta dzīves līmeņa uzturēšanai. Bet, savukārt, fermeriem ir jāatbilst higiēnas, pārtikas produktu nekaitīguma, dzīvnieku veselības, lauku ainavu saglabāšanas standartiem.

Viens no galvenajiem Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas principiem ir patērētāja tiesības, kuras viņam dot iespēju uz plašu sortimenta izvēli par saprātīgām cenām.

Eiropas Savienība ir viena no lielākajām pārtikas produktu importētājām pasaulē un viens no lielākajiem pārtikas produktu tirgiem attīstītajās Eiropas Savienības valstīs, pēdējā laikā tā ir reformējusi savu atbalsta sistēmu un radījusi iespēju lauksaimniekiem eksportēt savus produktus, ar norunu, ka tas netraucē pasaules tirdzniecībai.

Neskatoties uz visām reformām, kuras ir notikušas pēdējos gados, ļoti svarīga ir Eiropas Savienības turpmākā rīcība.
Lai apmierinātu visas patērētāju vajadzības, kuras pieaug attiecīgi iedzīvotāju skaita pieaugumam un iedzīvotāju pārticības pieaugumam, kuri tagad ir sākuši ēst vairāk gaļas, pasaules pārtikas produktu ražošanai līdz 2050. gadam ir jāpalielinās divas reizes. Tajā paša laikā vērā ir jāņem tas fakts, ka mums visu laiku nākas cīnīties ar klimata izmaiņām, ūdens kvalitātes un augsnes kvalitātes pasliktināšanos u. c. faktoriem.

Eiropas Savienības iedzīvotāji, kuri pirms vairākiem gadiem piedalījās aptaujā apliecināja, ka viņi ir izdarījuši savu izvēli par labu tādai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai, tāpēc, ka tā ne tikai palīdz fermeriem pārtikas produktu ražošanas procesā, bet arī rūpējas par dabas resursiem, lauku ainavām, ir vērsta uz labvēlīgāku attieksmi pret dzīvniekiem.