Cik daudz pārtikas nepieciešams?

Pārtikas produkti ir liela daļa no precēm, ko mēs pērkam. Visticamāk, pārtika ir tas, ko ikviens no mums pērk visbiežāk. Arī vienkārša kafija no rītiem kādā kioskā vai kāds našķis var tikt pieskaitīts pie pārtikas pirkšanas. Ja tā padomā, tad patiesībā mēs pērkam pārāk daudz pārtikas. Un ļoti daudz produkti nonāk miskastē neapēsti, jo tiem vienkārši beidzies termiņš un tie ir sabojājušies (gelatiera). Ir veikti pētījumi, kur ir aprēķināts, ka cilvēks gadā izmet ārā vidēji 100 kg pārtikas, un tas ir ļoti daudz. Jau tas vien liecina par to, ka mēs pārāk neapdomīgi iepērkamies, it īpaši saistībā ar pārtiku. Protams, arī citas kategorijas preces cilvēki mēdz nopirkt neapdomājot visu līdz galam, taču neapdomīgi nopirktas kurpes vai somiņa neko ļaunu nenodara, jo šādiem priekšmetiem nekādu derīguma termiņu nav. Viens no iemesliem pārmērīgai pārtikas pirkšanai ir tas, ka cilvēki dodas uz veikalu izsalkuši vai maz ēduši. Šādā kondīcijā, protams, gribēsies nopirkt bez maz vai visu. Pamēģiniet kādreiz aiziet uz veikalu pēc pārtikas produktiem pēc tam, kad esat kārtīgi paēduši – uzreiz pamanīsiet atšķirību. Šādā situācijā būs pat grūti izvēlēties, ko pirkt, jo neko tā īsti negribēsies. Tā arī būtu pareizi iepirkties, jo tad nopirktu tikai to, ko tiešām vajag, nevis paķertu vēl to, ko pēkšņi sakārojas (jo mēs to ieraugām veikalā kaut kur stratēģiski pareizi novietotu). Vislabākā metode kā nenopirkt pārāk daudz – iepirkties pēc konkrēta saraksta. Iepriekš vēlams izdomāt, kādi ēdieni tiks gatavoti, un kas attiecīgi ir nepieciešams. Ja dodies uz veikalu bez tāda konkrēta plāna, tad ir liela iespēja, ka paņemsi pārāk daudz produktus. Šajā situācijā var gadīties, ka daudzi produkti ir ēdami tikai pāris dienas, un tas nozīmē, ka tie visi ir jāapēd, lai nebūtu jāmet ārā. Tas atkal noved pie nākamās problēmas – pārēšanās un svara problēmām. To var atrisināt pavisam vienkārši – ir jāpērk mazāk pārtikas produktu. Ja veikals nav desmitiem kilometru tālu no mājas, tad aiziet uz veikalu nav nekāds pārgājiens – to var izdarīt jebkurā laikā (kad veikals ir atvērts migliore grattugia elettrica). Ja ir nopirkts par maz un kaut kas pietrūkst, tad vienkārši vajag aiziet uz veikalu vēlreiz. Tā ir labāk, nekā sapirkt pilnu ledusskapi vienā iepirkšanās reizē, un tad daļu no pārtikas izmest ārā, jo tā vienkārši ir sabojājusies. Protams, daudz kas atkarīgs arī no tā cik cilvēku ir mājsaimniecībā, un kādi ir ēšanas paradumi. Ja mājās sanāk uzturēties visai maz, un arī ēšana notiek lielākoties ārpus mājas, tad labāk izvairīties no pārmērīgas ledusskapja piepildīšanas. Prātīgāka pārtikas iegāde ne tikai palīdzēs ietaupīt naudu (kuru būtībā sanāk vienkārši izmest miskastē), kā arī samazināties nelietderīgi izmestās pārtikas daudzums. Pēdējos gados cilvēki arī ir sākuši ēst pārāk daudz – patiesībā nemaz tik daudz pārtikas nav nepieciešams. Tāpēc arī rodas problēmas ar lieko svaru (un arī tāpēc, ka ir pārāk mazkustīgs dzīvesveids). Ja esi pieradis pie lielām porcijā, tad to var izmainīt vienkārši nomainot šķīvjus – jānopērk mazāki šķīvji. Ja tie ir lieli, tad uzliekot sev kārtējo porciju, rodas sajūta, ka jāuzliek tik daudz, lai aizpildītu visu šķīvi, savādāk tas būs tukšs. Tāpēc arī sanāk milzīga porcija. Ja šķīvis būs mazāks, tad arī to piekrāmējot pilnu porcija sanāks daudz mazāka.