eiropa lielbritānija

Kas mainīsies pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības?

Savas domas izsaka Sabiedrības Transformācijas Institūta direktors Oļegs Soskins.

Atgādināšu, ka pēc Otrā Pasaules kara bija divi modeļi, pa kuriem virzījās Rietumu Eiropas valstis: pirmais modelis, kuru bija radījusi Francija, Itālija un Vācijas Federatīvā Republika, tas attīstījās un pārvērtās par mūsdienu Eiropas Savienību, un bija otrs modelis, kuru nodibināja Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Šveice un šis modelis bija tendēts uz brīvas tirdzniecības savienības radīšanu. Tomēr uzvarēja tas modelis, kurā tika atbalstīta Eiropas integrācijas formēšanās, to veicināja vienota valūtas mehānisma radīšana, vēlāk arī pāreja pie vienotām ekonomiskām sistēmām un vienotas ekonomiskas telpas, ar pakāpenisku pāraugšanu vienotā politiskā telpā. Vēlāk, Lielbritānija nolēma pievienoties tām valstīm, kuras jau bija apvienojušās Eiropas Savienībā, jo tā labi saprata, ka šajā procesā zaudēs ekonomiskās sacensības un kļūs par izraidīto valsti Rietumu Eiropas valstu vidū. Tajā brīdi Lielbritānija, Dānija un Zviedrija iestājās Eiropas Savienības sastāvā, bet Šveice un Norvēģija – nē.

Šobrīd Eiropas Savienība ir “paklupusi” pret politisko integrāciju: manāma daļa Lielbritānijas iedzīvotāju ir nostājusies pret politisko integrāciju Eiropas Savienības robežās. Tam pieslēdzās klāt milzīgi spēki, kuri iestājās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpēc, ka tagad pasaules saimniecības un pasaules civilizācijas attīstībā ir iestājies tāds periods, ka ir radusies konkurence dažādu civilizāciju vidū. Uzskatu, ka Lielbritānija var kļūt par valsti, kura būs atsevišķās, Atlantijas autonomās civilizācijas centrs. Lielbritānijai ir ļoti izdevīgi izstāties no Eiropas savienības, jo tā nav pievienojusies vienotajai Eiropas zonas valūtai un Šengenas zonai. Mūsdienās šī valsts ir viens no varenākajiem starptautis16kajiem finanšu centriem. Turklāt Lielbritānijai ir milzīga zona ar valstīm, ar kurām tai ir sadraudzība un starp kurām Lielbritānija ir Karaliene: Kanāda, Austrālija, Lielbritānijai ir vērā ņemamas pozīcijas Indijā, nerunājot par to, ka tā kontrolē bankas ofšoru zonu, tajā skaitā arī Virdžīnijas salas, Kaimanu salas, Barbadosa u. c. Lielākais vairums Lielbritānijas iedzīvotāju orientējas uz to, lai viņi paši, patstāvīgi varētu virzīties pa ģeopolitisko un ekonomisko ceļu.

Tagad, kad ir nobalsots par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, apkārt Lielbritānijai var sākt veidoties viena no pasaules varenākajām civilizācijām ģeopolitiskajā un ekonomiskajā jomā. Pastāv labvēlīgi apstākļi lai tas viss sāktu veidoties. Arī Holandē ir sarosījušies, izstāšanās no Eiropas Savienības, piekritēji. Karalisko ģimeņu līmenī Lielbritānija un Nīderlande vienmēr ir bijušas ļoti saistītas.

Viennozīmīgi, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās Eiropas Savienība tās struktūra kļūs vājāka, pirmkārt jau politiskā struktūra. Vislielākā birokrātiskā kļūda Eiropas Savienībā bija tā, ka viņi centās izveidot vienoto politisko vadību visām Eiropas valstīm, liedzot tām politisko un ģeopolitisko suverenitāti. Tā bija kolosāla kļūda. Plus, vēl tam visam klāt, sāka augt arī Eiropas Savienības birokrātija.

Vēl varam vērot arī citas pretrunas starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību. Lielbritānija tā ir valsts, kura ir orientēta uz privātīpašuma attīstīšanu, tradicionālām tirgus attiecībām, brīvību, tirgu, uzņēmējdarbību un konkurenci. Bet Eiropas Savienība, it īpaši Francija un Vācija, tās ir valstis ar sociālistisko potenciālu, ar regulēšanu, reglamentēšanu, birokrātiju. Te arī ir ļoti liela atšķirība.

Eiropas Savienībai Lielbritānijas zaudēšana būs smags trieciens, bet ne nāvējošs, vienkārši tad sāksies decentralizācijas procesi un par Eiropas Savienības kodolu kļūs Vācija un Francija. Uzskatu, ka procesi būs maigi, bet Eiropas Savienība var pazaudēt globālās valsts statusu, kurš tai bija.

Kāpēc ASV nevēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES? Tāpēc, ka viņi nevēlas, lai pasaules tirgū parādās vēl viens spēcīgs konkurents gan ekonomiskajā, gan ģeopolitiskajā, gan finansiālajā jomā, viņi nevēlas, lai angļu mārciņas pārvēršas par varenu ieroci pasaules tirgū.

eiropa lauksaimnieciba

Eiropas Savienība un lauksaimniecība

Eiropas Savienības lauksaimniecības politika visiem ir zināma, kā vienota lauksaimniecības politika, kur pārtikas ražošana Eiropā, iet roku rokā ar lauksaimniecības kopienu ekonomisko attīstību un ekoloģisko problēmu risināšanu (klimata maiņa, ūdens resursu pārvaldīšana, bioenerģētikas un tās daudzveidības attīstīšana).

Pirms piecdesmit gadiem akcents tika likts uz to, lai Eiropa, kura ir pārdzīvojusi ilgus kara gadus, tiktu apgādāta ar pietiekamu daudzumu pārtikas produktu. Tas iekļāva sevī subsīdijas un cenu atbalstu fermeriem. Mūsdienās šīs metodes jau ir tāla pagātne.

Mūsdienu Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt lietotājus ar visiem pārtikas produktu veidiem: putraimiem, gaļu, piena produktu izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, vīnu.

Ir svarīgi saražot Eiropas Savienībā dzīvojošiem patērētājiem pietiekamu daudzumu kvalitatīvu pārtikas produktu, dot savu ieguldījumu lauku rajonu ekonomiskajā attīstībā, atbilst augstajiem standartiem, kuri ir noteikti apkārtējās vides un dzīvnieku aizsardzībai.

Mūsdienās patērētāji ir sākuši pievērst lielāku uzmanību pārtikas produktu kvalitātei, tāpēc Eiropas Savienība ir ieviesusi labprātīgu produktu marķēšanu, kura palīdz cilvēkiem izdarīt izvēli. Marķējums norāda ģeogrāfisko izcelšanos un citus nepieciešamos datus.

Eiropas Savienības ir veikusi daudz reformu, lai atbalstītu inovācijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā. Eiropas Savienības zinātniski – pētnieciskie darbi tiecas paaugstināt ražošanu un samazināt kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piemēram, šeit varam pieminēt otrreizēju atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Joprojām turpinās fermeru atbalstīšana, tikai tagad tos izvēlās daudz rūpīgāk. Piemēram, palīdzība var tik sniegta izņēmuma gadījumos – dabas katastrofas vai masveida dzīvnieku saslimšana (epidēmija), tirgus neatbilstība, kura var apdraudēt lielus lauku ekonomikas sektorus.

Eiropas Savienības izmaksas ir atbalsts fermeru ienākumiem, tie ir paredzēti lauku iedzīvotāju adekvāta dzīves līmeņa uzturēšanai. Bet, savukārt, fermeriem ir jāatbilst higiēnas, pārtikas produktu nekaitīguma, dzīvnieku veselības, lauku ainavu saglabāšanas standartiem.

Viens no galvenajiem Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas principiem ir patērētāja tiesības, kuras viņam dot iespēju uz plašu sortimenta izvēli par saprātīgām cenām.

Eiropas Savienība ir viena no lielākajām pārtikas produktu importētājām pasaulē un viens no lielākajiem pārtikas produktu tirgiem attīstītajās Eiropas Savienības valstīs, pēdējā laikā tā ir reformējusi savu atbalsta sistēmu un radījusi iespēju lauksaimniekiem eksportēt savus produktus, ar norunu, ka tas netraucē pasaules tirdzniecībai.

Neskatoties uz visām reformām, kuras ir notikušas pēdējos gados, ļoti svarīga ir Eiropas Savienības turpmākā rīcība.
Lai apmierinātu visas patērētāju vajadzības, kuras pieaug attiecīgi iedzīvotāju skaita pieaugumam un iedzīvotāju pārticības pieaugumam, kuri tagad ir sākuši ēst vairāk gaļas, pasaules pārtikas produktu ražošanai līdz 2050. gadam ir jāpalielinās divas reizes. Tajā paša laikā vērā ir jāņem tas fakts, ka mums visu laiku nākas cīnīties ar klimata izmaiņām, ūdens kvalitātes un augsnes kvalitātes pasliktināšanos u. c. faktoriem.

Eiropas Savienības iedzīvotāji, kuri pirms vairākiem gadiem piedalījās aptaujā apliecināja, ka viņi ir izdarījuši savu izvēli par labu tādai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai, tāpēc, ka tā ne tikai palīdz fermeriem pārtikas produktu ražošanas procesā, bet arī rūpējas par dabas resursiem, lauku ainavām, ir vērsta uz labvēlīgāku attieksmi pret dzīvniekiem.

eiropa tirdznieciba

Eiropas Savienība un tirdzniecība

Eiropas Savienībā ietilpst 7% no visiem pasaules iedzīvotājiem un 25,8% no Iekšzemes kopprodukta, bet tirdzniecība ar citām valstīm sastāda 20% no visām pasaules eksporta – importa operācijām ( neskaitot tirdzniecību starp Eiropas Savienības valstīm). Tas padara Eiropas Savienību par vienu no varenākajiem spēlētājiem pasaules tirdzniecības tirgū, kā arī par lielākajiem importētājiem un eksportētājiem, lielākajiem investoriem, labākajiem, iekšzemes kopprodukta rādītājiem, lielākajiem, tiešajiem ārzemju investīciju saņēmējiem, jo mūsdienu tirdzniecība nenozīmē tikai preču pārvietošanos vajadzīgajā virzienā.

Eiropas savienības politika tirdzniecības jomā atbilst Eiropas valstu interesēm. Tirdzniecība ar citām valstīm veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas savienības valstīs. Jāatzīmē, ka tirdzniecības darījumi ir izdevīgi abām pusēm, neviena valsts nav spējīga attīstīties, ja tā ir norobežojusies no visas pasaules. Mūsdienās, aptuveni 60% no visās gatavās produkcijas Eiropā, vienalga vai tie ir izejmateriāli, sastāvdaļas vai citas preces, tiek ražoti citās valstīs vai pasaules reģionos. Tas vien jau spēcīgs arguments pret protekcionismu: Eiropa ir atkarīga importa precēm un izejvielām un tai ir vajadzīga pieeja pasaules tirgum.

Eiropas Savienība strādā, lai novērstu barjeras, kuras traucē pilnvērtīgai tirdzniecībai. Atvērtas un godīgas tirgus attiecības veicinās konkurenci un būs izdevīgas patērētājiem. Eiropas Savienība atbalsta tiesību sistēmu, kurā galveno lomu ieņem Vispasaules tirdzniecības organizācija ar tās daudzpusējiem mehānismiem. Eiropas savienība ir gatava atbalstīt progresu, piedalīties daudzpusējās tirdzniecības pārrunās. Eiropas Savienība aktīvi attīsta sadarbību ar citām valstīm atbilstoši abu valstu līgumam par tirdzniecību.

Eiropas Savienība notiek pārrunas ar daudzām valstīm, kā arī Eiropas Savienība ļoti cer uz padziļinātām attiecībām starp viņu un Amerikas savienotajām valstīm.

Par prioritāti tiek uzskatīta darbojošos līgumu realizācija. Eiropas Savienība visā pasaulē ir noslēgusi vairāk par 200, brīvās tirdzniecības, līgumiem. Šo līgumu ietvaros tiek realizēti 35% no visas pasaules tirdzniecības apjomiem.

Abpusējie līgumi skar ne tikai muitas nodevu, bet var skart arī jautājumus par valsts iepirkumiem, tiesības uz intelektuālo īpašumu, normatīvās regulēšanas caurredzamību, stabilu attīstību, pakalpojumus un investīcijas. Visi šie līdzekļi kopumā ļauj nodrošināt ekonomiskumu un paredzamu tirdzniecību.

Tirdzniecība ir viens no visefektīvākajiem attīstības stimulēšanas veidiem. Nabadzīgās valstis, pateicoties, Eiropas Savienības tirdzniecībai var saņemt peļņu no eksporta, realizēt savu nacionālo ekonomiku industrializāciju un diversifikāciju. Eiropas Savienības valstis, no labāk attīstītajām valstīm, importē vairāk lauksaimniecības produktu nekā Austrālija, Kanāda, Japāna, Jaunzēlande Un Amerikas Savienotās Valstis, visas kopā.

Starp visiem līgumiem ir jāpiemin arī līgums par ekonomisko sadarbību ar Āfriku, Karību baseina valstīm un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī citas programmas.

Tādas iniciatīvas aicina novērst “sacensības bez noteikumiem” tirdzniecības un investīciju jomā. Eiropas Savienība ir arī sava, principiāla nostāja, sakarā ar bērnu ekspluatēšanu.

meklet darbu

Kas ir jāzina, ja esat nolēmis meklēt darbu citās Eiropas Savienības valstīs?

Pirmkārt, nevar jau meklēt darbu, vienalga kur pagadās. Izvēlieties divas, maksimums trīs valstis un veltiet visus savus spēkus, darba meklēšanai tieši tur. Jūs varat lasīt izvēlētās valsts vietējos darba piedāvājumus, iesaistīties profesionālos forumos.

Adekvāti novērtējiet savas iespējas imigrēt tieši uz to vai citu valsti. Piemēram, Lielbritānija, šobrīd nav labākā valsts uz kurieni doties meklēt darbu, pat ja jūs esat lielisks speciālists, diez vai darba devējs pieņems jūs darbā.

Vēlreiz uzmanīgi izlasiet tās valsts likumus, uz kurieni taisāties doties, kādas prasības tai ir pret darba meklētājiem. Piemēram, Vācijā gandrīz vienmēr jūsu izglītībai ir jāatbilst jūsu izvēlētajai specialitātei. Tas nozīmē, ja jums ir tulkotāja diploms, par veikala vadītāju jūs strādāt nedrīkstēsiet.

Painteresējieties kāds ir algu līmenis, kādi ir nodokļi un izdevumi par dzīvokli tajā valstī, uz kuru taisāties imigrēt. Salīdziniet visus šos izdevumus. Atcerieties, ka ne vienmēr labākais piedāvājums ir valsts galvaspilsēta. Kādreiz uz daudz izdevīgākiem noteikumiem, darbā var iekārtoties samērā mazās piepilsētas pilsētās.

Nejauciet patīkamās sajūtas no ceļošanas pa šo valsti ar ikdienas dzīves realitāti. Izlasiet forumos visu iespējamo informāciju, izlasiet ko cilvēki saka par jūsu izvēlētās valsts trūkumiem un priekšrocībām. Nevajag visu uzrakstīto uzskatīt par baltu patiesību, bet ieklausīties tajā visā, pirms lēmuma, pieņemšanas der. Piemēram, ļoti daudzi sapņo nokļūt saulainajā Itālijā, tur ir labs klimats un tur ir skaisti, bet tikai ļoti reti kuram tur izdodas profesionāli realizēties, jo tur ir ļoti augsts bezdarba līmenis un bez lieliskas itāļu valodas zināšanas un lieliskiem sakariem jūs darbu diez vai sameklēsiet. Atšķirībā no citām valstīm tur darba vakances netiek publicētas. Vēl viens mīnuss – ziemā, itāļu mājās ir samērā auksti, jo ne jau visi itāļi ir spējīgi apsildīt māju līdz mūsu pierastajiem 18 – 20 grādiem.

Sagatavojiet sava CV paraugu atbilstoši izvēlētās valsts prasībām. Piemēram, vai jūs zināt, ka Itālijā sava CV ir jādod piekrišana personīgo datu apstrādei? Jūs varat sagatavot tikai sava CV paraugu, jo jums to vajadzēs pielāgot atbilstoši tām vakancēm, uz kurām taisāties pretendēt. Motivācijas vēstuli, katru reizi ir jāraksta jaunu. Daudzi personāla atlases konsultanti ar speciālas programmas palīdzību, atlasa iesūtītos CV pēc noteiktiem atslēgas vārdiem. Tas jāņem vērā sastādot savu CV.

Reģistrējieties lielākajos darba meklētāju portālos, tajās valstīs, uz kurām esat nolēmis doties, saņemiet savā profilā visus jaunos darba piedāvājumus.

Sastādiet lielāko kompāniju sarakstu, kurās varētu būt darba vakances saistītas tieši ar jūsu izglītību. Vienreiz nedēļā apmeklējiet korporatīvo vakanču banku, tā ir sadaļa, kura ir veltīta karjerai un tādas parasti ir jebkurai, lielai kompānijai.

Var pacensties aizsūtīt iniciatīvo CV, bet tas ir jādara ļoti prātīgi. Tāds CV nav paredzēts masveida sūtīšanai visiem personāla atlases konsultantiem, tas ir personīgs, delikāts veids, kā sevi prezentēt.

Eiropas karoga tuvplans

Latvija un Eiropa – pārdomas

Latvija, salīdzinot uz visas Eiropas fona ir maza valstiņa, kura atrodas Krievijas pierobežā un nav ne īpaši attīstīta ne arī bagāta, bet kopš brīža, kad esam iestājušies Eiropas savienībā mums visiem ir atvērti daudz vairāk ceļi un mēs pēkšņi varam ceļot pa visām Eiropas valstīm līdzi ņemot tikai pasi un labu garastāvokli. Eiropas viens no lielākajiem sasniegumiem ir tieši kopējās valūtas izveidošana, jo tagad ceļojot no valsts uz valsti mums vairs nav jāmaina visur valūtas un mēs varam vienkārši iepirkties ar to pašu valūtu, ko mēs lietojam arī savās mājās.

Pēc manām domām Latvija un Latvijas iedzīvotāji pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir daudz bagātāki un mums ir daudz vairāk iespējas gan darba meklējumiem, gan ceļojumiem, kā arī vienkārši esot kādā lielākā valstu savienībā dod mums labākas iespējas iegūt zemākas importa un eksporta likmes, kā arī pierādījumu citiem, ka ar mums ir jārēķinās. Bet ne jau viss ar Eiropu saistītais ir tikai un vienīgi labs, jo, piemēram, tā pati vienotā valūta, kas rada tik daudz brīvību rada arī problēmas fiskālajā un monetārajā jomā, kā jau es minēju iepriekšējā rakstā. Un arī nevienam nav noslēpums, ka Eiropas parlamentā un savienības vispārējā vadībā ir salīdzinoši liela birokrātija, kas tad arī nozīmē tikai to, ka ne jau viss ir perfekts un pie visa ir jāstrādā. Un nevajag domāt, ka tāpēc, ka Latvija ir maza, tad mums ir jāļauj lielajām valstīm noteikt visus lēmumus, bet gan mums ir aktīvi jācīnās par savām tiesībām un iespējām, lai mūs citas valstis redz, kā līdzvērtīgu nevis kā vienkāršus malā sēdētājus.

Eiropa Latvijai ir devusi jaunas iespējas investīcijām un tajā pašā laikā arī lielākai kreditēšanai, gan bankām gan arī interneta kreditētājiem (online sesxebi). Un pat ne Eiropas valstīs, kā Gruzijā ir redzama atdeve no šīs Eiropas ietekmes tādos portālos, kā sesxi247.com/ge/ kur Eiropas finansēti ir salīdzināti daudzi mūsu pašu veiksmes stāsti – interneta kreditori, kas ir izpletušies pa visu Eiropu!  Visa šī nauda, protams, ir noderīga, bet ir arī jāsaprot gan individuālajā līmenī gan arī Valstiskajā līmenī, ka pārāk lieli kredīti nekad nav nekas labs un pat tādi pakalpojumi, kā bezprocentu kredīti (sesxi uprocento) lai gan izklausās vienkārši SUPER, tomēr ne vienmēr ir tik labi, kā sākumā liekas. Jo vairāk kredītus cilvēki aizņemas, jo lielākas ir vidējās valsts cenas jebkurā jomā un tas, savukārt, atkal liek vairāk cilvēkiem aizņemties naudu kas atkal kāpina cenas. Un beigu beigās mēs nonākam līdz tādai stadijai, ka bez kredītiem iegādāties nekustamos īpašumus, automašīnas un citas lietas ir praktiski neiespējami.

Jebkura savienība un ekonomiskā attīstība var būt gan laba gan arī slikta un tieši mums pašiem tad arī ir jāprot saprast, kura tad no šīm pusēm mums būs saistībā ar Eiropu un vai nu mēs mācēsim izmantot visu ko ES mums dos vai arī tieši otrādi mēs pārtērēsimies un iekritīsim parādu slogā.

eu-1473958_1280

Lielbritānijas izstāšanās no ES, jeb BREXIT

Šonedēļ notika tiešām vēsturisks notikums, jo Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības un tuvāko gadu laikā tiks kārtoti papīri par to, lai Lielbritānija atgūtu savu pilnīgo neatkarību un nebūtu vairs iesaistīta Eiropas Savienībā. Šis iznākums Ceturtdien notikušajā balsojumā bija visai negaidīts, jo, lai gan izstāšanās kampaņa bija spēcīga, tomēr lielākā daļa cilvēku uzskatīja, ka beigu beigās cilvēki izvēlēsies pareizo izvēli un paliks ES nevis izstāsies no šīs savienības. Protams, tagad atskatoties uz šiem notikumiem, liekas, ka tā tam arī vajadzēja notikt, jo kampaņa par palikšanu bija pārāk klusa un cilvēki bija pārāk maz par to informētu, kur pretī kampaņa par aiziešanu bija ļoti spēcīga un liela daļa no cilvēkiem tika ievilkti šajā pusē ar spēcīgajiem emocionālajiem saukļiem un reklāmām, vai par vienkārši viņiem patika tas, ka beidzot ir iespēja kaut ko izmainīt, jo Lielbritānijas valdība pēdējā laikā nav darījusi labu darbu.

Nav jau arī tā, ka Tas ir Eiropas Savienības gals, jo lai gan Lielbritānijā ir aptuveni 61 miljons iedzīvotāju, tomēr visā Eiropas Savienībā ir vairāk kā 500 miljoni iedzīvotāju, tā, kā Lielbritānija pat nesastāda 13% no kopējās Eiropas populācijas. Bet, protams, Lielbritānija ir viena no bagātākajām un senākajām valstīm, kas bija šajā savienībā un tāpēc kopumā tas tomēr būs diezgan jūtam trieciens ES atlikušajām 26 valstīm. Bet ja tā paskatāmies, tad Lielbritānija jau no paša sākuma nelabprāt iestājās Eiropā, jo šī valsts paturēja savu valūtu un visu laiku bija skeptiska par ES regulām, likumiem un patieso devumu Anglijas ekonomikai.

Mani apbēdina tas, ka Lielākā daļa no nobalsojušajiem cilvēkiem, kas balsoja par izstāšanos bija gados veci cilvēki, bet tieši jaunie cilvēki bija tie, kas daudz vairāk balsoja par palikšanu un tāpēc, ka jauniešiem būs daudz ilgāk jādzīvo tādā vidē, kāda radīsies pēc šī balsojuma, tad ir žēl, ka gan pašiem Britiem būs mazākas iespējas doties darbā uz ārzemēm, gan arī citu valstu iedzīvotājiem būs grūtāk doties uz pašu Lielbritāniju darba meklējumos. Un diezin vai, ka pēkšķi Briti gribēs sākt strādāt visus zemi apmaksātos darbus, kurus parasti dara imigranti, un, ja tiešām pēc izstāšanās būs grūtāk imigrēt uz Angliju, tad tad varētu diezgan negatīvi ietekmēt Lielbritānijas ekonomiku.

Es, protams, neesmu nekāds eksperts šajos jautājumos, bet, manuprāt šāds iznākums pamatā radīs tikai problēmas nevis jaunas iespējas Lielbritānijas iedzīvotājiem. Bet, jācer, ka visa pārējā Eiropas Savienība atjēgsies no šoka un sāks domāt, kā labāk noturēt visas atlikušās valstis un kā vēl labāk saliedēties, lai pēc pāris mēnešiem vai gadiem atkal nebūtu jādzird par kādas citas valsts izstāšanos. ES līderiem šis noteikti ir ļoti spēcīgs trieciens un viņiem nāksies pārdomāt daudz un dažādas lietas, un tāpēc cerēsim, ka tas viss notiek uz labu. Un lai vismaz mums, šeit Latvijā, nebūtu nekādas problēmas no šī balsojuma.

breaking-point-1440022_1280

Eiropas vienotība – Eiropas Savienotās Valstis?

Eiropas savienībā sākotnēji tika veidota, kā vienkāršs līdzeklis, kas ļautu visām Eiropā esošajām valstīm savā starpā daudz vieglāk pirkt un pārdot produktus un pakalpojumus, kā arī ļautu savienībā dzīvojošajiem cilvēkiem migrēt starp valstīm bez vīzas un cita veida sarežģījumiem. Un kopš tā laika Eiropas Savienība ir izaugusi līdz pat 500 miljoniem iedzīvotāju un šajā savienībā ir iestājušās jau 27 Valstis, kur viena no šīm valstīm arī ir mūsu pašu Latvija. Eiropas savienība tika dibināta 1993. gadā ar marstriktes kritēriju ieviešanu un kopēju valūtas izveidošanu.

Eiropas savienība nav iedomājama bez Eiro banknotes, kas pašreiz ir viena no lielākajām pasaules cirkulācijas valūtām. Eiro banknotes un monētas ļauj Eiropas cilvēkiem iepirkties ar vienu valūtu gandrīz visās Eiropas savienības valstīs un gandrīz visos 4 miljonos kvadrātkilometru, ko savienība ietver. Eiropas savienības kopējais iekšzemes kopprodukts ir mērāms aptuveni 18 triljonu ASV dolāru lielumā un tas ir vairāk kā 20% no visas pasaules iekšzemes ikgadējā kopprodukta.

Un lai gan Eiropa ir devusi tās dalībvalstīm daudz labuma, tomēr tāpēc, ka šī ir hibrīda savienība kur monetārā politika ir vienota bet fiskālā politika katrā valstī ir atšķirīga, tad pēdējo gadu laikā ir radušies visai ievērojami šķēršļi gan Eiropas ekonomikas izaugsmē gan arī kopējā savienības vienotībā. Tāpēc, ka dažas savienības dalībvalstis ir bagātākas un grib vairāk naudu iekrāt un investēt, bet citas savukārt grib vienkārši naudu tērēt un aizņemties vairāk un vairāk, tad ir radusies patreizējā Eiropas krīzes situācija. Piemēram, ja mēs salīdzinām Eiropas Savienību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tad ir skaidri redzams, ka Amerikā ir vienota gan monetārā gan fiskālā politika un to, ko ASV federālā valdība nosaka tas arī ir jāievēro visā valstī. Bet Eiropā dēļ tā, ka katra valsts ir atšķirīga tad arī rodas problēmas. Un, manuprāt, tas viss novedīs mūs vai nu pie savienības izjukšanas vai nu arī pie pavisam jauna formāta, kur varētu izveidoties kaut kas līdzīgs Eiropas Savienotajām Valstīm. Kā redzam pēdējā laika notikumos, tad ne visas Eiropas valstis tik tiešām vēlas būs Eiropā un Lielbritānijas tikko notikušais balsojums par Eiro zonas pamešanu ir indikators, ka kaut kam šeit ir jāmainās. Bet, ja tomēr sāktu notikt runas par vienotas lielvaras izveidošanu, vai tiešām cilvēki būtu gatavi veidot vienotu nāciju, kurā tad tieši tāpat, kā ASV katra Valsts būtu tikai kā atsevišķs štats nevis sava valsts?

Un atšķirībā no ASV Eiropā katrā valstī ir sava valoda un tas radītu lielus šķēršļus vienotas super varas izveidošanai. Bet ja tas tomēr izdotos, tad šāda vara varētu daudz labāk “stūrēt” ekonomiku un sevi aizsargāt nekā Eiropa un Nato savienības to var izdarīt pašlaik. Bet šīs ir tikai spekulācijas un kas notiks patiesībā ir ļoti grūti prognozēt.

Eiropas Savienības simbolika

europe-flag-1332945_1280

Eiropas Savienības karogam ir taisnstūra forma, tas ir zilā krāsā un uz tā ir attēlotas 12 piecstaru zvaigznes, kuras ir izvietotas aplī. Zvaigžņu skaits uz karoga nav atkarīgs no organizācijas dalībnieku skaita.

Karoga dizaina autori ir Arsēns Heics un Pauls Levijs.

Ko nozīmē 12 zvaigznes uz karoga?

Tās simbolizē vienotību un pilnību, jo Eiropas Savienības karogs tika radīts kā tautu vienotības simbols, bet zelta zvaigžņu vienotais aplis simbolizē tautas solidaritāti un harmoniju.

Karoga vēsture aizsākās 1995. gadā, jo tad, to par savu simbolu pieņēma Eiropas Padome, kas aizstāv cilvēktiesības un iestājas par Eiropas Kultūras vērtībām.

Eiropas Parlaments karogu pieņēma 1983. gadā, bet jau 1985. gadā Eiropas Savienības valstu vadītāji to apstiprināja par Eiropas Savienības oficiālo emblēmu.

Eiropas Savienības Himna.

Frīdriha fon Šillera 1785. gadā sacerēto “Odu priekam”, Ludvigs van Bēthovens ir iekļāvis savā 1823. gadā, komponētajā Devītajā simfonijā. Šī, gandrīz visiem labi zināmā melodija ir kļuvusi par Eiropas Savienības himnu, kura simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu daudz plašākā tās nozīmē.

Līksme, dievu liesma spožā,

Elizijas lolojums,

Ļauj nu beidzot gaitā možā

Ieiet tavā templī mums.

 

Tuvi top, kas reiz bij tāļi.

Ciešāk sieti tie ik brīd.

Visi ļaudis kļūs nu brāļi

Kad tavs spārns tiem pāri slīd.

Šajā dzejolī “Oda priekam” ļoti labi ir redzams Šillera ideālistiskais redzējums, viņš uzskatīja, ka visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam šī tēma bija tuva un viņš piekrita tādai Frīdriha fon Šillera interpretācijai.

Visiem, saprotamā mūzikas valoda bez vārdiem vēsta mums ne tikai par Eiropas Savienības, bet arī par visas pasaules ideāliem – mieru, brīvību un solidaritāti.

Katrai Eiropas Savienības dalības valstij ir sava, atsevišķa himna, kuru neaizstāj kopīgā ES himna. Kopīgā himna pauž visu šo valstu kopīgās vērtības.

ES devīze.

Eiropas Savienības devīze latviešu valodā skan “Vienoti daudzveidībā”.

Šī devīze vēsta, ka Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji ir apvienojušies lai pieliktu visas savas pūles un darbu, miera un labklājības vairošanai un celšanai. Tradīciju, kultūru, valodu daudzveidība – tas ir lielisks fonds sadraudzības veidošanai.

Devīzi pirmo reizi izmantoja 2000. gadā.

Eiropas diena.

1950. gada 9. maijā, Francijas Ārlietu ministrs Roberts Šūmans, pirmo reizi izvirzīja ideju par Eiropas Savienības radīšanu. Šajā priekšlikumā, kuru daudzi sauc par “Šūmana Deklarāciju” runa gāja par mierīgu attiecību izveidošanu starp vairākām valstīm.

Tieši tāpēc, tagad 9. maijs, tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām dienām, jo tieši šajā dienā Eiropas Savienība svin savu dzimšanas dienu.

Vienota Eiropas valūta – Eiro.

1999. gada 1. janvārī 11 Eiropas Savienības valstis: Austrija, Beļģija, Vācija, Holande, Īrija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Portugāle, Somija un Francija ieviesa kopējo eiro valūtu. Tieši pēc gada eiro valūtu ieviesa divpadsmitā valsts – Grieķija. Teritorija, kurā eiro ir ieviests kā valūta, tiek saukta par Eirozonu.

Šobrīd Eiropas Savienībā ietilpst 28 valstis. Visās valstīs ir vienota valūta – eiro valūta.

Eiropas Savienība

flag-1198978_1280

Eiropas Savienības karogs ir zilā krāsā, vidū tam atrodas divpadsmit dzeltenas vai zelta zvaigznes. Nekāda interpretācija sakarā ar karoga krāsu netiek sniegta, zilā krāsa ir tradicionālā miera krāsa, bet divpadsmit zvaigznes nozīmē, vienotību, pilnīgumu un pilnību. Līdzīgs karogs ir Eiropas Padomei. Eiropas Padomes karogs, kurš tiek izmantots kopš 1955. gada tika ņemts par pamatu Eiropas Kopienas karogam. Tas notika 1980. gadā. Eiropas Kopiena agrāk tika dēvēta par Eiropas Ekonomisko kopienu. Tā kā Eiropas Kopiena ietilpst Eiropas Savienības sastāvā, šis karogs tagad tiek uzskatīts par Eiropas Savienības karogu. Tas tiek saukts par Eiropas karogu.

Eiropas Savienība ir starptautiska Eiropas valstu apvienība, kuras Nīderlandē, pilsētā Māstrihtā, parakstīja līgumu par Eiropas Savienības izveidošanu. Līgums tika parakstīts 1992. gada 7. februārī, bet spēkā stājās tikai no 1993. gada. Angliskais nosaukuma variants ir European Union (EU). Galvenais līguma noslēgšanas mērķis bija naudas un politiskās sistēmas noregulēšana Eiropā. Kopš tiem laikiem Eiropas Savienība ir izaugusi par lielu, unikālu savienību, kura apvieno sevī gan starptautiskās organizācijas, gan valsts īpašības. Kaut gan Eiropas Savienību nevar pieskaitīt ne pie vienas organizācijas, ne pie otras, tā spēlē lielu lomu starptautiskajās attiecībās.

Var uzskatīt, ka par Eiropas Savienības dibināšanas datumu ir kļuvis 1951. gads, kad Beļģija, Nīderlande, Francija, VFR, Luksemburga un Itālija izveidoja Eiropas ogļu un tērauda kopienu, kuru mērķis bija doto resursu kopīga lietošana. Lai izlīdzinātu ekonomiku, šīs valstis 1957. gadā izveidoja Eiropas ekonomisko kopienu jeb Kopējo tirgu un Eiropas atomenerģijas kopienu. Visnozīmīgākā no visām trim organizācijām izrādījās Eiropas ekonomiskā kopiena, jo to 1993. gadā oficiāli pārdēvēja par Eiropas kopienu, kuru tagad sauc par Eiropas Savienību. Šo organizāciju attīstība un pārvēršanās par Eiropas Savienību notika pakāpeniski. Ar laiku, arvien vairāk valstu pievienojās šai savienībai un arvien vairāk šīs savienības vadība kļuva nacionālāka.

Eiropas Savienības struktūrās un organizācijās par līdztiesīgām tiek uzskatītas divdesmit trīs valodas. Par “darba” valodām tiek uzskatītas franču un angļu valodas. 2007. gada sākumā Eiropas Savienībā bija divdesmit septiņas valstis. Eiropas Savienības valstu – dalībnieču sadarbības trīs galvenie virzieni ir:

  • Eiropas ekonomiskās kopienas.
  • Kopējā ārējā politika un drošības politika.
  • Kopējā politika iekšējo lietu un tieslietu jomā.

1999. gadā tika pieņemts lēmums par vienotas valūtas ieviešanu, kuru mēs mūsdienās pazīstam ar nosaukumu “eiro”. Skaidras naudas apgrozībā tā parādījās 2002. gadā. Eiropas Savienības ekonomika ir dibināta uz vienota, visu dalības valstu, tirgus.

2004. gadā tika parakstīta Eiropas Savienības Konstitūcija. Dažādu apstākļu dēļ, tā līdz mūsdienām nav stājusies spēkā. Galvenais iemesls – Lisabonas līguma parakstīšana 2007. gada 13. decembrī. Varam teikt, ka šis līgums ir Eiropas Savienības Konstitūcijas novienkāršotais variants.