eu-1473958_1280

Lielbritānijas izstāšanās no ES, jeb BREXIT

Šonedēļ notika tiešām vēsturisks notikums, jo Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības un tuvāko gadu laikā tiks kārtoti papīri par to, lai Lielbritānija atgūtu savu pilnīgo neatkarību un nebūtu vairs iesaistīta Eiropas Savienībā. Šis iznākums Ceturtdien notikušajā balsojumā bija visai negaidīts, jo, lai gan izstāšanās kampaņa bija spēcīga, tomēr lielākā daļa cilvēku uzskatīja, ka beigu beigās cilvēki izvēlēsies pareizo izvēli un paliks ES nevis izstāsies no šīs savienības. Protams, tagad atskatoties uz šiem notikumiem, liekas, ka tā tam arī vajadzēja notikt, jo kampaņa par palikšanu bija pārāk klusa un cilvēki bija pārāk maz par to informētu, kur pretī kampaņa par aiziešanu bija ļoti spēcīga un liela daļa no cilvēkiem tika ievilkti šajā pusē ar spēcīgajiem emocionālajiem saukļiem un reklāmām, vai par vienkārši viņiem patika tas, ka beidzot ir iespēja kaut ko izmainīt, jo Lielbritānijas valdība pēdējā laikā nav darījusi labu darbu.

Nav jau arī tā, ka Tas ir Eiropas Savienības gals, jo lai gan Lielbritānijā ir aptuveni 61 miljons iedzīvotāju, tomēr visā Eiropas Savienībā ir vairāk kā 500 miljoni iedzīvotāju, tā, kā Lielbritānija pat nesastāda 13% no kopējās Eiropas populācijas. Bet, protams, Lielbritānija ir viena no bagātākajām un senākajām valstīm, kas bija šajā savienībā un tāpēc kopumā tas tomēr būs diezgan jūtam trieciens ES atlikušajām 26 valstīm. Bet ja tā paskatāmies, tad Lielbritānija jau no paša sākuma nelabprāt iestājās Eiropā, jo šī valsts paturēja savu valūtu un visu laiku bija skeptiska par ES regulām, likumiem un patieso devumu Anglijas ekonomikai.

Mani apbēdina tas, ka Lielākā daļa no nobalsojušajiem cilvēkiem, kas balsoja par izstāšanos bija gados veci cilvēki, bet tieši jaunie cilvēki bija tie, kas daudz vairāk balsoja par palikšanu un tāpēc, ka jauniešiem būs daudz ilgāk jādzīvo tādā vidē, kāda radīsies pēc šī balsojuma, tad ir žēl, ka gan pašiem Britiem būs mazākas iespējas doties darbā uz ārzemēm, gan arī citu valstu iedzīvotājiem būs grūtāk doties uz pašu Lielbritāniju darba meklējumos. Un diezin vai, ka pēkšķi Briti gribēs sākt strādāt visus zemi apmaksātos darbus, kurus parasti dara imigranti, un, ja tiešām pēc izstāšanās būs grūtāk imigrēt uz Angliju, tad tad varētu diezgan negatīvi ietekmēt Lielbritānijas ekonomiku.

Es, protams, neesmu nekāds eksperts šajos jautājumos, bet, manuprāt šāds iznākums pamatā radīs tikai problēmas nevis jaunas iespējas Lielbritānijas iedzīvotājiem. Bet, jācer, ka visa pārējā Eiropas Savienība atjēgsies no šoka un sāks domāt, kā labāk noturēt visas atlikušās valstis un kā vēl labāk saliedēties, lai pēc pāris mēnešiem vai gadiem atkal nebūtu jādzird par kādas citas valsts izstāšanos. ES līderiem šis noteikti ir ļoti spēcīgs trieciens un viņiem nāksies pārdomāt daudz un dažādas lietas, un tāpēc cerēsim, ka tas viss notiek uz labu. Un lai vismaz mums, šeit Latvijā, nebūtu nekādas problēmas no šī balsojuma.

breaking-point-1440022_1280

Eiropas vienotība – Eiropas Savienotās Valstis?

Eiropas savienībā sākotnēji tika veidota, kā vienkāršs līdzeklis, kas ļautu visām Eiropā esošajām valstīm savā starpā daudz vieglāk pirkt un pārdot produktus un pakalpojumus, kā arī ļautu savienībā dzīvojošajiem cilvēkiem migrēt starp valstīm bez vīzas un cita veida sarežģījumiem. Un kopš tā laika Eiropas Savienība ir izaugusi līdz pat 500 miljoniem iedzīvotāju un šajā savienībā ir iestājušās jau 27 Valstis, kur viena no šīm valstīm arī ir mūsu pašu Latvija. Eiropas savienība tika dibināta 1993. gadā ar marstriktes kritēriju ieviešanu un kopēju valūtas izveidošanu.

Eiropas savienība nav iedomājama bez Eiro banknotes, kas pašreiz ir viena no lielākajām pasaules cirkulācijas valūtām. Eiro banknotes un monētas ļauj Eiropas cilvēkiem iepirkties ar vienu valūtu gandrīz visās Eiropas savienības valstīs un gandrīz visos 4 miljonos kvadrātkilometru, ko savienība ietver. Eiropas savienības kopējais iekšzemes kopprodukts ir mērāms aptuveni 18 triljonu ASV dolāru lielumā un tas ir vairāk kā 20% no visas pasaules iekšzemes ikgadējā kopprodukta.

Un lai gan Eiropa ir devusi tās dalībvalstīm daudz labuma, tomēr tāpēc, ka šī ir hibrīda savienība kur monetārā politika ir vienota bet fiskālā politika katrā valstī ir atšķirīga, tad pēdējo gadu laikā ir radušies visai ievērojami šķēršļi gan Eiropas ekonomikas izaugsmē gan arī kopējā savienības vienotībā. Tāpēc, ka dažas savienības dalībvalstis ir bagātākas un grib vairāk naudu iekrāt un investēt, bet citas savukārt grib vienkārši naudu tērēt un aizņemties vairāk un vairāk, tad ir radusies patreizējā Eiropas krīzes situācija. Piemēram, ja mēs salīdzinām Eiropas Savienību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tad ir skaidri redzams, ka Amerikā ir vienota gan monetārā gan fiskālā politika un to, ko ASV federālā valdība nosaka tas arī ir jāievēro visā valstī. Bet Eiropā dēļ tā, ka katra valsts ir atšķirīga tad arī rodas problēmas. Un, manuprāt, tas viss novedīs mūs vai nu pie savienības izjukšanas vai nu arī pie pavisam jauna formāta, kur varētu izveidoties kaut kas līdzīgs Eiropas Savienotajām Valstīm. Kā redzam pēdējā laika notikumos, tad ne visas Eiropas valstis tik tiešām vēlas būs Eiropā un Lielbritānijas tikko notikušais balsojums par Eiro zonas pamešanu ir indikators, ka kaut kam šeit ir jāmainās. Bet, ja tomēr sāktu notikt runas par vienotas lielvaras izveidošanu, vai tiešām cilvēki būtu gatavi veidot vienotu nāciju, kurā tad tieši tāpat, kā ASV katra Valsts būtu tikai kā atsevišķs štats nevis sava valsts?

Un atšķirībā no ASV Eiropā katrā valstī ir sava valoda un tas radītu lielus šķēršļus vienotas super varas izveidošanai. Bet ja tas tomēr izdotos, tad šāda vara varētu daudz labāk “stūrēt” ekonomiku un sevi aizsargāt nekā Eiropa un Nato savienības to var izdarīt pašlaik. Bet šīs ir tikai spekulācijas un kas notiks patiesībā ir ļoti grūti prognozēt.

Eiropas Savienības simbolika

europe-flag-1332945_1280

Eiropas Savienības karogam ir taisnstūra forma, tas ir zilā krāsā un uz tā ir attēlotas 12 piecstaru zvaigznes, kuras ir izvietotas aplī. Zvaigžņu skaits uz karoga nav atkarīgs no organizācijas dalībnieku skaita.

Karoga dizaina autori ir Arsēns Heics un Pauls Levijs.

Ko nozīmē 12 zvaigznes uz karoga?

Tās simbolizē vienotību un pilnību, jo Eiropas Savienības karogs tika radīts kā tautu vienotības simbols, bet zelta zvaigžņu vienotais aplis simbolizē tautas solidaritāti un harmoniju.

Karoga vēsture aizsākās 1995. gadā, jo tad, to par savu simbolu pieņēma Eiropas Padome, kas aizstāv cilvēktiesības un iestājas par Eiropas Kultūras vērtībām.

Eiropas Parlaments karogu pieņēma 1983. gadā, bet jau 1985. gadā Eiropas Savienības valstu vadītāji to apstiprināja par Eiropas Savienības oficiālo emblēmu.

Eiropas Savienības Himna.

Frīdriha fon Šillera 1785. gadā sacerēto “Odu priekam”, Ludvigs van Bēthovens ir iekļāvis savā 1823. gadā, komponētajā Devītajā simfonijā. Šī, gandrīz visiem labi zināmā melodija ir kļuvusi par Eiropas Savienības himnu, kura simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu daudz plašākā tās nozīmē.

Līksme, dievu liesma spožā,

Elizijas lolojums,

Ļauj nu beidzot gaitā možā

Ieiet tavā templī mums.

 

Tuvi top, kas reiz bij tāļi.

Ciešāk sieti tie ik brīd.

Visi ļaudis kļūs nu brāļi

Kad tavs spārns tiem pāri slīd.

Šajā dzejolī “Oda priekam” ļoti labi ir redzams Šillera ideālistiskais redzējums, viņš uzskatīja, ka visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam šī tēma bija tuva un viņš piekrita tādai Frīdriha fon Šillera interpretācijai.

Visiem, saprotamā mūzikas valoda bez vārdiem vēsta mums ne tikai par Eiropas Savienības, bet arī par visas pasaules ideāliem – mieru, brīvību un solidaritāti.

Katrai Eiropas Savienības dalības valstij ir sava, atsevišķa himna, kuru neaizstāj kopīgā ES himna. Kopīgā himna pauž visu šo valstu kopīgās vērtības.

ES devīze.

Eiropas Savienības devīze latviešu valodā skan “Vienoti daudzveidībā”.

Šī devīze vēsta, ka Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji ir apvienojušies lai pieliktu visas savas pūles un darbu, miera un labklājības vairošanai un celšanai. Tradīciju, kultūru, valodu daudzveidība – tas ir lielisks fonds sadraudzības veidošanai.

Devīzi pirmo reizi izmantoja 2000. gadā.

Eiropas diena.

1950. gada 9. maijā, Francijas Ārlietu ministrs Roberts Šūmans, pirmo reizi izvirzīja ideju par Eiropas Savienības radīšanu. Šajā priekšlikumā, kuru daudzi sauc par “Šūmana Deklarāciju” runa gāja par mierīgu attiecību izveidošanu starp vairākām valstīm.

Tieši tāpēc, tagad 9. maijs, tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām dienām, jo tieši šajā dienā Eiropas Savienība svin savu dzimšanas dienu.

Vienota Eiropas valūta – Eiro.

1999. gada 1. janvārī 11 Eiropas Savienības valstis: Austrija, Beļģija, Vācija, Holande, Īrija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Portugāle, Somija un Francija ieviesa kopējo eiro valūtu. Tieši pēc gada eiro valūtu ieviesa divpadsmitā valsts – Grieķija. Teritorija, kurā eiro ir ieviests kā valūta, tiek saukta par Eirozonu.

Šobrīd Eiropas Savienībā ietilpst 28 valstis. Visās valstīs ir vienota valūta – eiro valūta.

Eiropas Savienība

flag-1198978_1280

Eiropas Savienības karogs ir zilā krāsā, vidū tam atrodas divpadsmit dzeltenas vai zelta zvaigznes. Nekāda interpretācija sakarā ar karoga krāsu netiek sniegta, zilā krāsa ir tradicionālā miera krāsa, bet divpadsmit zvaigznes nozīmē, vienotību, pilnīgumu un pilnību. Līdzīgs karogs ir Eiropas Padomei. Eiropas Padomes karogs, kurš tiek izmantots kopš 1955. gada tika ņemts par pamatu Eiropas Kopienas karogam. Tas notika 1980. gadā. Eiropas Kopiena agrāk tika dēvēta par Eiropas Ekonomisko kopienu. Tā kā Eiropas Kopiena ietilpst Eiropas Savienības sastāvā, šis karogs tagad tiek uzskatīts par Eiropas Savienības karogu. Tas tiek saukts par Eiropas karogu.

Eiropas Savienība ir starptautiska Eiropas valstu apvienība, kuras Nīderlandē, pilsētā Māstrihtā, parakstīja līgumu par Eiropas Savienības izveidošanu. Līgums tika parakstīts 1992. gada 7. februārī, bet spēkā stājās tikai no 1993. gada. Angliskais nosaukuma variants ir European Union (EU). Galvenais līguma noslēgšanas mērķis bija naudas un politiskās sistēmas noregulēšana Eiropā. Kopš tiem laikiem Eiropas Savienība ir izaugusi par lielu, unikālu savienību, kura apvieno sevī gan starptautiskās organizācijas, gan valsts īpašības. Kaut gan Eiropas Savienību nevar pieskaitīt ne pie vienas organizācijas, ne pie otras, tā spēlē lielu lomu starptautiskajās attiecībās.

Var uzskatīt, ka par Eiropas Savienības dibināšanas datumu ir kļuvis 1951. gads, kad Beļģija, Nīderlande, Francija, VFR, Luksemburga un Itālija izveidoja Eiropas ogļu un tērauda kopienu, kuru mērķis bija doto resursu kopīga lietošana. Lai izlīdzinātu ekonomiku, šīs valstis 1957. gadā izveidoja Eiropas ekonomisko kopienu jeb Kopējo tirgu un Eiropas atomenerģijas kopienu. Visnozīmīgākā no visām trim organizācijām izrādījās Eiropas ekonomiskā kopiena, jo to 1993. gadā oficiāli pārdēvēja par Eiropas kopienu, kuru tagad sauc par Eiropas Savienību. Šo organizāciju attīstība un pārvēršanās par Eiropas Savienību notika pakāpeniski. Ar laiku, arvien vairāk valstu pievienojās šai savienībai un arvien vairāk šīs savienības vadība kļuva nacionālāka.

Eiropas Savienības struktūrās un organizācijās par līdztiesīgām tiek uzskatītas divdesmit trīs valodas. Par “darba” valodām tiek uzskatītas franču un angļu valodas. 2007. gada sākumā Eiropas Savienībā bija divdesmit septiņas valstis. Eiropas Savienības valstu – dalībnieču sadarbības trīs galvenie virzieni ir:

  • Eiropas ekonomiskās kopienas.
  • Kopējā ārējā politika un drošības politika.
  • Kopējā politika iekšējo lietu un tieslietu jomā.

1999. gadā tika pieņemts lēmums par vienotas valūtas ieviešanu, kuru mēs mūsdienās pazīstam ar nosaukumu “eiro”. Skaidras naudas apgrozībā tā parādījās 2002. gadā. Eiropas Savienības ekonomika ir dibināta uz vienota, visu dalības valstu, tirgus.

2004. gadā tika parakstīta Eiropas Savienības Konstitūcija. Dažādu apstākļu dēļ, tā līdz mūsdienām nav stājusies spēkā. Galvenais iemesls – Lisabonas līguma parakstīšana 2007. gada 13. decembrī. Varam teikt, ka šis līgums ir Eiropas Savienības Konstitūcijas novienkāršotais variants.